Monthly Archives: December 2015

Rasols. 2. daļa. Radinieki

Īsi pirms Jaunā gada ar draugiem veicām eksperimentu, lai piedzīvotu dzīvē reti sastopamu situāciju – trīs rasolus uz viena svētku galda. Šis salīdzinājums šķita interesants tāpēc, ka parasti katrs iedomājamies savu, īsto rasolu un par to pārliecinājāmies jau gatavošanas procesā. Griežot visu sīkos kubiņus, katru pielīdzinot zirnītim, mūsu domas par rasolu dalījās: „mūsmājās olas rīvē, nevis kapā” vai „mana mamma mārrutkus nekad neliek”. Iepriekšējā ierakstā esmu aplūkojusi ar rasola izcelsmi saistītās leģendas.Tā kā šoreiz manas uzmanības centrā ir rasola gaitas Latvijā, eksperimentam izvēlējos adaptēt trīs dažādu vēsturisku periodu receptes.

Turpināt

Advertisements

Rasols 1. daļa

No buržuju banketa proletāriešu galdā

Domājot par gada nogales mielastu sēriju, iedomājos par rasolu – ne pirmo reizi. Rasolam piemīt kas nenovēršams, tas ir laikmetīgi mainīgs un konservatīvi mūžīgs, vienlaikus pedantiski sagriezts un anarhiski samaisīts. To pieņem gan svētku kristāls, gan pārtikas veikalu ātro uzkodu stendi. Rasols ir ēdiens ar vēsturi, kas tā vien prasās tikt dekodēts un dekonstruēts. Pastāstīšu, ko man izdevies uzzināt par rasolu, mēģinot saprast – kas veido tā fenomenu, no kurienes tas nāk un ko tas nozīmē šodien.

Turpināt

Ņinas Masiļūnes saldā desa

„Tā desa taču ir veca!”: Ņinas Masiļūnes jaunievedumi Latvijas virtuvē

Ņina Masiļūne ir populāra pavārgrāmatu autore, plaši pazīstama vēl laikā, kad pavāri netika pielīdzināti rokzvaigznēm un pavārgrāmatās gandrīz vispār nebija attēlu. Masiļūne ir vismaz 28 pavārgrāmatu autore, kas regulāri izdotas kopš 1982. gada latviešu, krievu, vācu un citās valodās. Pati pirmā recepšu grāmata tapusi kopā ar Kaucmindes mājturības skolas absolventi Anitu Pasopu, jau pieredzējušu pavārgrāmatu autori (“Ikdienai un svētku galdam”, 1982). Šogad iznākusi pati jaunākā Masiļūnes pavārgrāmata “Pankūkas, pīrāgi un citi gardumi latviešu gaumē” (Jumava, 2015).

Turpināt

Padomju Latvijas virtuve

Padomju Latvijas virtuve ir pētniecības projekts, kura ietvarā tiek vākta informācija par kulināriju Latvijā padomju periodā.

Skatījums uz padomju periodu mūsdienās no viens puses ir tendenciozs – visu periodu kopumā vērtējot negatīvi, kā „slikto pagātni”, no otras puses – ikdienas sarunās mēdz pieminēt nostalģiju pēc padomju laika, tajā aizritējušo saulaino bērnību un jaunību. Tāpat arī priekšstats par padomju virtuvi ir divējāds – no vienas puses, tas ir ierobežotu iespēju un izvēles laiks, kurā valdīja blats un deficīts, no otras puses, lielu viesību un svētku laiks, kurās „galdi lūza”, un produkti nebija tik „ķīmiski” kā šodien. Turklāt padomju laika vienkāršais ēdiens vairākām paaudzēm saistās ar „bērnības garšu”. Šie mani pieņēmumi par padomju laika interpretācijas iespējām ir sākumpunkts šī perioda izvērtējumam caur kulinārijas prizmu. Tas, kā tiek izdarītas pārtikas izvēles, iegūti nepieciešamie produkti, kā ēdiens tiek pagatavots, pasniegts, ar ko kopā un kādos apstākļos to ēd un kā novērtē – atbildes uz šiem jautājumiem sniedz ieskatu ne tikai konkrēta vēsturiska perioda sadzīvē, bet arī pastāsta par kultūras un sociālo pieredzi, vērtību un uzskatu sistēmu.

Projekta ietvarā intervēšu cilvēkus, kas padomju laikā strādājuši dažādās ar ēdināšanu saistītās profesijās, gan paši gatavojuši un pasnieguši ēdienu, gan izglītojuši, instruējuši un kontrolējuši citus. Savukārt šeit regulāri publicēšu interviju fragmentus un interesantus faktus par padomju virtuvi.

Ja jums zināma informācija, kas projektam var noderēt, piemēram, vecmāmiņa bijusi pavāre, vai mamma mācījusies par pārtikas tehnologu un jūs gribat pievienot projektam viņu stāstu vai fotogrāfijas, sazinieties ar mani.

Pētniecības projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.